Trofiskās čūlas (tās mēdz saukt arī par hroniskām brūcēm) mēdz būt daudz un dažādas, un cēloņi tām arī var būt visdažādākie. Biežak sastopamās var iedalīt trīs lielās grupās - venozas, arteriālas un neiropātiskas.

• Venozas čūlas
  
  
  Diagnostika.
  Lai noteiktu čūlas izcelsmi, jāveic diferencēta diagnostika – jānoskaidro tās ģenēze - vai tā ir venoza, arteriāla vai neiropātiska. Jebkura čūla sākumā ir jānomēra un jānofotografē tās lielums, lai dinamikā var sekot līdzi, kā tā dzīst. Ir arī speciālas datorprogrammas, kas aprēķina čūlas izmēru un nosaka, cik daudz tajā nekrotisku audu, fibrīna un granulāciju.

  
  Lokalizācijas vieta.
  Raksturīgi, ka venozas čūlas atrodas uz apakšstilbiem, parasti kājas iekšpusē, taču ar laiku tās var pārvērsties par cirkulārām.

  
  Iespējamie iemesli.
  Vēnu iekaisumi; dziļo vēnu tromboze; ilgstoša kāju tūska. Ja anamnēzē jau iepriekš bijusi čūla, iespējami recidīvi. Tāpat iemesli var būt smaga fiziska slodze kājām, daudzas grūtniecības, asinsreces traucējumi utt.

  
  Priekšvēstneši. Var parādīties kājas tūska, ādas izmaiņas (āda kļūst tumšāka, blīva, cieta un viegli ievainojama). Šajā gadījumā, it īpaši, ja tūska ir uz vienas kājas, noteikti būtu jāapmeklē ārsts.

  
  Sāpes.
  Venoza čūlas var sāpēt, var arī nesāpēt. Ja tā ir inficēta, sāpes izstarojas.

  
  Infekcijas klātbūtne. Jāņem vērā, ka infekcijas klātbūtne venozās čūlās ir, tikai jautājums - cik daudz? Ne vienmēr jālieto antibiotikas, jo čūla nekad nav sterila. Pētījumos pierādīts, ka baktēriju klātbūtne čūlu dzīšanu nepalēnina. Turpretī, ja sāk attīstīties strutaini iekaisumi, obligāti jālieto antibiotikas. Tās rekomendē lietot arī gadījumos, ja pacientam parādās sāpes, pastiprinās izdalījumi no čūlas, jo zāles uzlabo pacienta vispārējo stāvokli. Ārsts antibiotikas nozīmē tikai pēc uzsējuma paņemšanas, pacients tās nekādā gadījumā pats nedrīkst lietot uz savu roku.

  
  Venozas čūlas ārstēšanā svarīgākais likvidēt venozo stāzi, tūsku, uzlabot mikrocirkulāciju un mazināt iekaisumu, un tikai tad čūla sadzīs!

   

  Ārstēšana.

  • Venozo čūlu gadījumā vissvarīgākā ir pacienta izglītošana – pirmkārt, lai čūlu sadziedētu, otrkārt, lai neatkārtotos recidīvi. Svarīgi likvidēt tā saukto stāzi (pacients daudz sēž vai stāv, kā rezultātā venozās asinis gravitācijas spēku ietekmē sakrājas apakšā). Tiklīdz cilvēks sāk staigāt, sāk darboties kāju muskuļu pumpis kāju apakšstilbos, kas masē dziļās vēnas un uzlabo asins atteci.
  • Nepieciešama kompresijas terapija (speciālas kompresijas elastīgās saites), kura čūlu ārstēšanā tiek uzskatīta par vissvarīgāko. Pacientam jāliek daudzkārtu pārsēji (divās līdz četrās kārtās), kurus nomaina vienreiz nedēļā. Ja čūla ir ļoti eksudējoša jeb sulojoša (izdalās daudz mitruma), to var pārsiet biežāk.
  • Atrodoties mājās, vēlams kājas pacelt augstāk - tas uzlabo venozo asinsriti.
  • Brūce ir jāmazgā! Nekādā gadījumā mazgāšanai nevar izmantot kairinošus šķīdumus (vispopulārākā, ko cilvēki lietot, ir ūdeņraža pārskābe, un tas ir absolūti nepareizi!), jo tiek traumēti audi. Brūce jāmazgā ar fizioloģisko šķīdumu (0,9% nātrija hlorīda šķīdumu) vai ar ūdeni.
  • Būtiski ārstēšanās laikā nodrošināt, lai apkārtējā āda ap čūlu netiek bojāta – ideāls pārsējs ir tāds, kas nodrošina mitrumu, aizsargā brūci no apkārtējās vides iedarbības, uzsūc lieko šķidrumu un pasargā veselo ādu. Pārsēji ir visdažādākie (jodu saturošas ziedes, jūras aļģu, hidrošķiedru pārsēji, sudraba, hialuronskābes pārsēji, bet tie ir ļoti dārgi utt.). Pārsējus iesaka ārsts! Tos izvēlas pēc principa, vai čūla ir sausa vai sulojoša. Ja tā ir sulojoša, tad izvēlas pārsējus, kas mitrumu uzsūc. Ja ir sausa, tad lieto gēlu, lai čūla nekļūst vēl sausāka. Venozām čūlām ļoti efektīvi ir jodu saturoši pārsēji.
  • Medikamentus ārsts izvēlas atkarībā no čūlu ģenēzes, kas uzlabo venozo cirkulāciju (parasti tie flebotropie medikamenti).
  • Kā galējo līdzekli var pielietot vēnu operāciju. Čūlu iespējams sadziedēt arī ar kompresijas saitēm, bet bez operācijas iespējami recidīvi nākotnē. Diemžēl ir čūlas, kuras nekad nevarēs sadziedēt un tās parādīsies atkal un atkal no jauna. Čūla jāārstē līdz pilnīgai sadzīšanai! Pēc sadziedēšanas jāturpina lietot kompresijas terapija, ja ir ilgstoša slodze kājām (to vispār iesaka jebkuram cilvēkam, kam ir liela slodze kājām).

  
  Cik ilgi?
  Nevar pateikt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai izārstētu čūlu, jo viss atkarīgs no tās izmēra. Piemēram, tikko atvērušos brūci 5 mm diametrā var sadziedēt dažās dienās, taču ir čūlas, kuras nepadodas ārstēšanai. Ideālos apstākļos brūce dzīst 1 mm dienā.
• Išēmiskās (arteriālās) čūlas
  
  
  Diagnostika.
  Vispirms jāpārbauda arteriālā apasiņošana (ja tā ir laba, tad tā nav išēmiska brūce!). Diagnostikā tiek pielietotas dažādas metodes - segmentārā doplerogrāfija, angiogrāfija, duplekss sonogrāfija. Precīzs zelta standarts ir digitālās subtrakcijas angiogrāfija (asinsvadā tiek ievadīta kontrastviela, lai precīzi atrastu asinsvadu nosprostojumus vai sašaurinājumus).

  
  Lokalizācijas vieta.
  Kāju pirksti, apakšstilbi – jebkurā gadījumā čūla parādīsies tajā vietā, kur būs vissliktākā apasiņošana, turklāt gangrēna var sākties, apejot čūlas stadiju.

  
  Iespējamie iemesli.
  Visiem, kam ir arteriālas problēmas, jāārstē parasti arī blakusslimības, ko izraisa ateroskleroze - cieš visi asinsvadi!

  
  Priekšvēstneši.
  Parasti sāp! Pirmais simptoms, ka kaut kas nav kārtībā ar kāju artērijām, ir tā sauktā mijklibošana (pacientam ejot sāk pietrūkt asinis, organisms reaģē ar krampjiem muskuļos, un kad cilvēks pastāv, krampji pāriet). Parasti to sāk ievērot, ja noietais attālums ir mazāks par 500 metriem. Par ķirurģisku ārstēšanu jāsāk domāt, kad noietais attālums ir mazāks par 200 metriem vai parādījusies nedzīstoša brūce vai pastāvīgas sāpes kājā.

  Sāpes.
  Išēmiska čūla ir sāpīga - tā kā asinsapgāde ir nepietiekama, parādās sāpes. Ja apasiņošanu atjauno, tad sāpes izzūd.

  
  Infekcijas klātbūtne.
  Išēmiskas čūlas nevar pārsiet un nedēļu vairs nelikties par tām ne zinis! Tās regulāri jānovēro, vai nepalielinās izmēros vai nepalielinās infekcija, jo išēmiskos audos infekcija izplatās ātrāk nekā labi apasiņotos. Lokāli lietot antibiotikas nedrīkst kā jebkurām čūlām, bet tikai tablešu vai injekciju veidā, ja tās nozīmējis ārsts. Ja brūce ir inficēta – steidzami jāatjauno arteriālā asinsrite!

  Arteriālas čūlas ārstēšanā svarīgākais atjaunot asinsriti, un tikai tad čūla sadzīs.

  
  Ārstēšana.

  • Profilaktiski visiem cilvēkiem, kam ir artēriju s, jālieto medikamentus, kas samazina asins sarecēšanas iespēju. Išēmisku čūlu gadījumā lieto medikamentus, kas uzlabo arteriālo apasiņošanu.
  • Svarīgi ir staigāt – vismaz 3 km dienā 3 reizes nedēļā (vēlams katru dienu, protams!), jo staigājot attīstās kolaterālie (mazie) asinsvadi.
  • Obligāti jāpārtrauc smēķēt, pretējā gadījumā ārstēšana ir bezjēdzīga, jo nikotīns spazmē kapilārus.
  • Ja ir čūla, tad ārsts parasti intravenozi nozīmē prostaglandīna preparātus, kas šobrīd uzskatāmi par vieniem no labākajiem ārstēšanā.
  • Išēmiskas čūlas obligāti jānokonsultē asinsvadu ķirurgam!
  • Lai atjaunotu arteriālo apasiņošanu, sāk ar mazāk invazīvām procedūrām. Var tikt pielietot asinsvadu šuntēšana (kājas vēnu vai protēzi piešuj pie asinsvada un izveido apvadu, pa kurām asinis turpina plūst tālāk). Labums ir tas, ka, veicot asinsrites atjaunošanu – angioplastiju vai šuntēšanas operāciju, krasi uzlabojas ārstēšana. Pacientam parasti izzūd sāpes, brūce attīrās ātri no nekrozēm un sāk dzīt. Ja šunts strādā, reicidīvi neatkārtosies.
  • Pacientiem ar išēmiskām čūlām svarīgi kājas pareizi apkopt – jebkura mazākā brūcīte var būt par iemeslu vēlākai kājas amputācijai.

  
  Cik ilgi?

  Čūla pati par sevi nevar sadzīt, jo vaininieks ir sistēmas saslimšana, un vispirms jālikvidē cēlonis. Išēmiskas čūlas gadījumā, atjaunojot apasiņošanu ar asinsvadu rekonstruktīvo operāciju, iespējams, čūla sadzīs arī pati, tikai varbūt lēnāk nekā, ja lietotu pārsējus.
• Neiropātiskas čūlas
  
  
  Diagnostika.
  Visvieglāk ārstam atšķirt neiropātiskās čūlas, jo tās vienmēr parādās tikai uz atbalsta virsmām - papēžiem, pirkstiem, pēdām, - jo tās veidojas no spiediena, taču tās savukārt jādiferencē ar arteriālajām čūlām, jo var atrasties vienā vietā uz pēdas apakšpuses.

  
  Lokalizācijas vieta.
  Neiropātiskas čūlas veidojas vietās, kur ir atbalsta virsmas. Tās rodas mehāniskas iedarbības rezultātā.

  
  Iespējamie iemesli.
  Jebkurā gadījumā cilvēkam ir traucēta jušana – parasti tas izpaužas cukura diabēta gadījumā, taču var būt ari citas ģenēzes neiropātijas – alkohola izraisīta toksiska neiropātija, multiplā skleroze, lepra, posttraumātiski procesi (piemēram, pēc avārijas). Jebkas, kas izraisa dziļās virspusējās jušanas traucējumus kājās.

  
  Priekšvēstneši.
  Neredzami (patiesībā pat ļoti redzami, bet cilvēks nejūt, ka viņam ir čūlas)! Parasti, ja cilvēkam sāk spiest apavi, viņš tos nomaina, vārdu sakot - cilvēks rīkojas. Bet pacientam ar jušanas traucējumiem, vietā, kur ir pārslodze, var izrīvēties pat caurums. Ja pēda turklāt deformējas, pārslodze kļūst vēl lielāka.

  
  Sāpes.
  Nav! Neiropātiska čūla nesāp, jo ir jušanas traucējumi, līdz ar to cilvēks valsi var dejot. Taču var būt neiropātiskas sāpes (nervu kairinājumi).

  
  Infekcijas klātbūtne.
  Novērots, ka cilvēkiem ar neiropātiskām čulām ir laba apasiņošana kājās un pulss pat var būt labāks nekā veselam cilvēkam (tas izskaidrojams ar to, ka neiropātijas ietekmē artērijas ir atslābušas), toties var būt infekcijas klātbūtne. Tā kā pacients nejūt un nepamana čūlu, līdz ar to nepārsien, čūlā pievienojas infekcija. Ja tā ilglaicīgi netiek ārstēta, var pievienoties osteomielīts (ja čūla ir dziļa, tuvu kaulam, var sākties kaulu sastrutojums).

  Neiropātiskas čūlas gadījumā svarīgākais likvidē spiedienu uz atbalsta virsmu, un tikai tad čūla sadzīs!

  
  Ārstēšana.

  • Pacientiem, kam ir neiropātija, svarīgi regulāri apskatīt savas kājas. Neiropātiskas čūlas nerodas no gulēšanas gultā, gluži pretēji - tikai tad, ja staigā un ja staigāšanai nav atbilstošu apstākļu. Nedrīkst staigāt ar basām kājām!
  • Lokālās čūlas ārstēšana ir bezjēdzīga, ja netiek noņemts spiediens. Neiropātiskas čūlas var izārstēt, tikai atslogojot konkrēto vietu.
  • Ja čūla ir pie pirkstgaliem vai papēžiem, šīs vietas ir grūtāk atslogot. Tādā gadījumā pacientiem rekomendē staigāt ar kruķiem vai braukt ar ratiņkrēslu, kamēr čūla sadzīst.
  • Šarko pēda (čūla pēdas vidū) ir smagākā neiropātijas komplikācija – dažādu faktoru ietekmē pēdā attīstās lokāla osteoporoze, un pēdas kauli var salūzt ikdienas parastā slodzē. Turklāt problēma ir tā, ka cilvēks to nepamana, jo nav sāpju, un beigās tā deformējas. Ja cilvēks laikus pamana čūlu, to izārstēt var itin viegli, piemērojot kurpi ar kurpes zolē izgrieztu caurumu.

  • Pacientiem nepieciešama daudzpusīga pieeja, jo vajadzīgi apavi (jāpiesaista tehniskais ortopēds). Apaviem obligāti jābūt slēgtiem (arī purngalam) un mīkstiem, kas nodrošina kājas komfortu un pasargā pēdu no traumām.

  • Regulāri jāveic pedikīrs un jānogriež ādas sabiezējumi, jo pārslodzes vietā uzaug biezāka āda – ja to negriež nost, tad parasti apakšā izveidojas asinsizplūdums, un pēc laika parādās neiropātiska čūla.
  • Jāpiesaista asinsvadu ķirurgs.
  • Nepieciešama diabēta kompensācija, ārstēšanās laikā jāpāriet uz insulīna terapiju - nepieciešams endokrinologs.
  • Neiropātijas pacientiem ir jāuzmanās, jo viņi var arī apdedzināt kājas uz karstiem akmeņiem pirtī.

  
  Cik ilgi?
  Čūlu ārstēšanā viss atkarīgs no pacienta līdzdalības. Visā pasaulē tā ir ambulatora ārstēšana un ārsts pacientam iemāca pārsiet čūlu, bet, ja viņš pats nepārsien vai netīra, tad tā vienkārši nedzīst.

   

  Vairāk veciem cilvēkiem
  Arteriālās čūlas vairāk novērojamas veciem cilvēkiem ar aterosklerozi, bet var būt arī četrdesmit gadus vecam smēķētājam, kuram strauji attīstījusies ateroskleroze. Arī venozas čūlas novērojamas vecākiem cilvēkiem, taču arī jaunībā var būt izteikta hroniska venoza mazspēja vai posttrombotisks sindroms.

  Neiropātiskas čūlas, līdzīgi kā pārējās, parādās vecākiem cilvēkiem, taču šajā gadījumā tas tomēr atkarīgs no cukura diabēta. Ja cilvēkam diabēts ir kopš bērnības un divdesmit gadu vecumā sākas komplikācijas, tad šajā vecumā var parādīties arī neiropātiskas čūlas.
• Zināšanai
  
  

  Kombinētās čūlas

  Čūlas savā starpā var kombinēties. Ja nav laba arteriāla apasiņošana, audiem trūkst skābeklis un parādās išēmiskās sāpes. Tās mēdz būt veciem cilvēkiem, kuriem ir kombinēta tipa čūlas, un tās ir grūti ārstēt. No vienas puses jālikvidē tūska (to vislabāk darīt ar kompresijas terapiju), no otras puses – ja ir artēriju slēgums, ar kompresijas metodi artērijas vēl vairāk tiek saspiestas. Un sākas apburtais loks! Jebkurā gadījumā kombinētas čūlas ārstēšanai padodas daudz grūtāk nekā viena faktora izraisīta čūla.

   

  Vēl citas čūlas

  Ja kāda čūla pie pareizas ārstēšanas ilgstoši nedzīst, jāveic citoloģiskā analīze, jo čūlas iemesls var būt arī ļaundabīgs audzējs, un tad var runāt par onkoloģiskām čūlām. Var būt arī apdegumi, apsaldējumi – ādas bojājumi, kas var pārvērsties par nedzīstošām brūcēm. Tāpat var būt arī izgulējumi, it īpaši papēžos (izskatās līdzīgi kā neiropātiskās čūlas, vienīgi tām nav traucēta jušana). Izgulējumi rodas ilgstoša spiediena, nospiestas apasiņošanas rezultātā. Izgulējumu var izārstēt, tikai to atslogojot.

   

  Vairāk kā 2000 kcal

  Būtiski atcerēties, ka pacientiem ar jebkura veida brūcēm nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, sevišķi, ja brūces ir lielas un mitrojošas. Tā kā cilvēks zaudē daudz olbaltumvielas, ir nepieciešams uzņemt vairāk nekā 2000 kcal dienā. Ir arī speciāli produkti – uztura bagātinātāji, kas paredzēti pacientiem ar hroniskām brūcēm.